MŪSU ‘SĀPE’ AKTĪVU (IEKĀRTU) PĀRVALDĪBĀ…? (2.daļa)
Kā veicināt sadarbību starp Apkopju/ remontu un citiem departamentiem
Secinājums, ar kuru beidzās iepriekšējais bloga ieraksts, bija tāds, ka departamentiem ir jāsadarbojas.
Nesaskaņas starp ‘mehiem’(apkopju departamentu), ražošanas un sagādes daļu ir jāstūrē sadarbības virzienā. Izaicinājums!? Nē!... Ja vadība uzņēmuma virsmērķus nostāda augstāk par 'strīdiem'. Ja vadība to ir paveikusi (skaļi un skaidri), tad pārējiem ir jāpaveic savs darbs.
Un šeit var ieteikt kādu risinājumu, ko izmanto citas organizācijas - “Departamentu Sadarbības līgums”.
Kā tas attiecas uz remontu dienestu?
... Vai tiešām iekārtu uzturēšanā bez remontu dienesta būtu jāiesaistās arī citiem departamentiem? Vai tā nav ‘atkratīšanās no atbildības’ ?
Lai labāk to izprastu aplūkosim piemēru - automobilis un tā ekspluatācija. Auto īpašnieks ir iekārtas izmantotājs (’ražošanas’ daļa) un autoserviss - ‘remontdienests’.
Vai atbildība par auto (mūsu iekārtu) tehnisko stāvokli ir 100% auto servisa pārziņā? Kas notiek, ja auto īpašnieks nepārbauda spiedienu riepās, ignorē eļļas līmeņa, logu mazgāšanas un citu šķidrumu trūkumu, nemaina dzinējā eļļu vai piedalās auto sacensībās. Tam visam var atrast līdzības iekārtu ekspluatācijā! Piekritīsi tas noteikti ietekmēs auto tehnisko stāvokli.
Protams, arī auto servisa (remondienesta) nevīžīgi veikts remonts, piemēram, dzinēja detaļas maiņa, ātri vien liks mums atgriezties servisā ar 'skandāliņu' ...
Abas puses ar savu rīcību spēj ietekmēt auto(iekārtas) ilgmūžību un tā spēju veikt tam paredzēto funkciju - droši un bez atteices pārvadāt īpašnieku.
Iezīmēsim dažus faktorus, kas, kā pārbaudīts, ietekmē gala rezultātu - pirmkārt, kam īsti pieder iekārtas, otrkārt - kurš un kā ir motivēts iekārtu bezatteices darbības nodrošināšanā un, treškārt, kā notiek uzturēšanas darbu pārdalīšana?
Darbinot iekārtas pārslodzes režīmā, neveicot vienkāršos preventīvos darbus un nepievēršot uzmanību defektu simptomiem, ražošanas plāns nebūs izpildāms, iekārtas izies no ierindas vai ražos nekvalitatīvu produkciju un ražošanas daļa būs līdzatbildīga par šo stāvokli.
Veiksmīgākajos uzņēmumos ražošanas daļai (nevis remontu dienestam) tiek uzlikta primārā atbildība par ražošanas iekārtu funkcionālo stāvokli.
ASV veikts pētījums atklāj, ka remontu dienests nemaz nav primārais iekārtu darbaspējas ietekmētājs! Pirmkārt to ietekmē IEKĀRTU IZVĒLE rūpnīcu projektējot, otrkārt KONFIGURĀCIJA KĀDĀ šīs iekārtas ir izvietotas ražošanas shēmā, un tikai tad - REMONTDIENESTS ar savu spēju iekārtas uzturēt funkcionālā kārtībā.
Aplūkosim vēl vienu piemēru, ko esmu novērojis savā karjerā. Piemērs par remontdienesta un sagādes (iepirkumu) daļas sadarbību. Sagādes daļa fokusējas uz rezerves daļu sagādi par iespējami zemāku cenu. Remontdienests uztur iekārtās un restaurē to darbaspējas. Ja sagādes daļa iepērk tikai absolūti lētākās detaļas, remontdienests nespēj saremontēt iekārtas tā, lai tās kalpotu ilgi un uzticami.
Nekvalitatīvus izejmateriālu izmantošana svarīgās iekārtās un/vai tādās, kas strādā tuvu slodzes maksimālajai robežai nav prātīgi. Rezerves daļu gabala cena ir jāizvērtē kopā ar veiktspējas kritērijiem (kritiskumu). Ir metodes kā to izdarīt.
Iepirkumu nodaļai būtu jāsaņem informācija par šiem kritiskajiem parametriem, kuri ietekmē gala rezultātu (iekārtas veiktspēju) vairāk un sāpīgāk nekā šie papildus € rezerves daļu rēķinā. Šai informācijai būtu jānāk no apkopju un ražošanas nodaļām. Ir metodes, kā to izdarīt.
Par šo līdzsvaru starp ‘nepiedodami nekvalitatīvs’ un ‘nevajadzīgi dārgs’ parunāsim kādā citā bloga ierakstā…
Lai to panāktu apskatīsim 2 priekšnotiekumus - rīki un motivācija.
Rīku sadaļa
No manas puses ir viens ieteikums - izmantojiet datorizētas apkopju un krājumu pārvaldības programmas (CMMS vai EAM sistēmas). Tas nodrošinās platformu, kurā notiks informācijas uzkrāšana un apmaiņa.
Mūsu piemērā par rezerves daļu iepirkumiem, tas nodrošinātu attiecīgo ierakstu (kritisko parametru formulējumu) pie konkrētās rezerves daļas ieraksta datubāzē, kas ļautu sagādes daļai bez lieliem jautājumiem tos iekļaut pieprasījumos piegādātājiem...
Motivācijas sfērā
Veids kā nodrošināt darbinieku iesaisti ir ar to motivāciju. Kā to panākt? Ar pienācīgu darba novērtējumu (runa nav tikai par naudu). Ja šis novērtējums ievēro (lasi - reaģē uz) darbinieka pienesumu, tad ir pamatotas cerības novērot kā darbinieki paši atrisina nodaļu sadarbības izaicinājumus bez 'visu zinošā un super-aizņemtā :/ vadītāja' iejaukšanās.
Ja ar motivāciju viss ir daudz maz kārtībā jeb vadītājs nevēlas ikdienā nodarboties ar strīdu risināšanu tad nekas cits neatliek kā ļaut šos izaicinājumus darbiniekiem atrisināt pašiem.
Kā? Izmantojot 'Nodaļu sadarbības līgumus'. Tas ir neformāls līgums vai vienošanās starp uzņēmuma parasti divām(vai vairākām) nodaļām/ departamentiem, par darbiem, kas ietekmē (mājas lapas tematikai atbilstošo- ) iekārtu uzticamību (ilgmūžību, ražotspēju).
Kā šie sadarbības līgumi strādā?
Veicamie soļi:
(ja mērķu precizēšana nav nepieciešama sāc ar soli #6):
- Uzsāciet dialogu ar pārstāvjiem no iesaistītajiem departamentiem.
- Identificējiet nesaskaņu(ja tādas ir) iemeslus
- Izmantojiet uzņēmuma virsmērķus un izdiskutējiet kā tie ietekmē departamentu mērķus un darbību
- Apskatiet departamentu darbības novērtējuma kritērijus(vadības piesaiste) un kā tie ietekmē uzņēmuma virsmērķus
- Ja nepieciešams - koriģējiet departamenta mērķus (vadības piesaiste)
- Apspried kas ir tas ko vēlētos mainīt otrā departamenta darbībā, uzklausi ko otrs departaments vēlētos izmainīt Tavā.
- Vienojies par korekcijām
- Nostiprini vienošanos par konkrētu kas-ir-jāsasniedz-formulējumu un soļiem kā tas tiks panākts (ko, kurš, kad darīs). Attiecībā uz apkopēm papildus precizējiet, kuras iekārtas vai elementi un kādā veidā tiek iekļautas šajās kopdarbībās (kā tiek noteikta robeža un atbildības pārņemšana)
komentē & padalies kā šī sadarbība notiek Tavā uzņēmumā!
Lai mums veicas!
Normunds