FIZISKO AKTĪVU PĀRVALDĪBAS 4 PATIESĪBAS
Apskatīsim dažas svarīgas patiesības, kuras definē ražošanas iekārtu jeb fiziskos aktīvu pārvaldību.
Mēs nevaram tās izmainīt, taču mēs varam tās ņemt vērā un pielāgoties...
Šie četri pamatprincipi ir:
- Avārijas (neplānoto) remontu relatīvās augstās izmaksas /dārdzība
- Iekārtu defektu izkliede laikā
- Apstākļu unikalitāte
- Resursu ierobežotība
Apskatīsim kā katrs no tiem ietekmē ražošanas aktīvu pārvaldību.
1. Avārijas un neplānotie remonti
Tie izmaksā dārgāk nekā laicīgi, iepriekš ieplānoti remonti. Cik liela ir šī atšķirība? Tās ir ‘reizes’ nevis procentu desmiti! Vidējie rādītāji liecina par to, ka neplānotie remonti prasa apt. 2-10 reizes vairāk līdzekļu lai novērstu to sekas un prasa 2-5 reizes vairāk laika lai to paveiktu.
“Strādā kamēr salūzt” ir pieņemama stratēģija ražotnei nesvarīgām iekārtām. Tā nav pieņemama ražošanai svarīgām iekārtām, kad dīkstāves tieši ietekmē(samazina) ražīgumu… vai rada papildus riskus.
Pirmais secinājums - Ir jāizvairās no neplānotiem remontiem!
2. Iekārtu defektu izkliede laikā
Lai saprastu, kas ir šī izkliede, mums ir jāatgriežas pagājušā gadsimta 60-jos gados. Tā laika lielākās avio kompānijas kā ASV ‘United Airlines’ un ASV Federālā Aviācijas Aģentūra sāka pievērst lielu uzmanību lidmašīnu drošībai, to uzticamībai un uzturēšanas praksei. Civilie aviopārvadājumi kļuva arvien pieprasītāki, taču avio negadījumu neglaimojošā statistika to nopietni apdraudēja un lika meklēt risinājumus kā šo situāciju uzlabot. Tika veikti dažādi pētījumi. Daži no tiem pētīja defektu iemeslus un regularitāti. Balstoties uz šiem secinājumiem tika pielāgotas lidmašīnu apkopes un ekspluatācijas prakses. Šie centieni ir noveduši pie tā, ka mūsdienās ceļošana ar lidmašīnu ir visdrošākais pārvietošanās veids.
Kā šie atklājumi ir attiecināmi uz mūsu ‘virszemes’ situāciju?… Ar vienu ļoti svarīgu atklājumu - lauvas tiesa (~80%) no mehānismu un to elementu defektiem nepakļaujas matemātiskai darbmūža ilguma prognozēšanai, jeb ir iepriekš neprognozējami. Iekārta(s) un mehānismi var iziet no ierindas ļoti ātri - pirmajās pāris dienās, pēc gada, pēc 10 gadiem. Ko tas nozīmē iekārtu īpašniekiem un uzturētājiem? Tas nozīmē to, ka par ‘zelta risinājumu’ uzskatītās preventīvās apkopes (mainām eļļu, siksnas, gultņus pēc x tūkst. [h]) patiesībā ir ekonomiski neefektīvas.
Ņemot vērā ražotāju un lietotāju vēlmi nodrošināties pret neplānotiem remontiem tas nozīmē to, ka absolūti lielākajā daļā gadījumu pēc iekārtu izjaukšanas mēs konstatējam, ka tās elementi atrodas labā tehniskā stāvoklī un būtu spējīgi darboties vēl ilgāk. Ar katru šādu ‘preventīvo’ remontu, Jūs izmetat labas detaļas, nevajadzīgi tērējat uzņēmuma resursus, ierosināt papildus defektu riskus.
Ko tad iesākt? To ko dara citi uzņēmumi - remontēt iekārtas, kad tas ir patiešām ir nepieciešams, jeb kad to pieprasa iekārtu tehniskais stāvoklis.
Secinājums - ir jāzina, kas ietekmē un kā novērtēt iekārtu tehnisko stāvokli. Attiecīgi apkopes un remonti ir jāpielāgo darba apstākļiem un jābalsta uz pašreizējo iekārto stāvokli.
3. Apstākļu unikalitāte
Šis nu gan nav nekāds pārsteigums, vai ne? Taču kā tas izpaužas iekārtu pārvaldības jomā? Iekārtas iziet no ierindas arī garantijas laikā!… Nepaveicās? Raugoties uz to objektīvi, ir jāsecina, ka diemžēl ir ļoti daudz apstākļu, kuru variācijas nosaka iekārtas veiksmi vai neveiksmi vienā vai otrā pielietojumā. Tās ir variācijas gan no ražotāja procesu puses, gan no iekārtu izmantotāju puses un pielietojuma.
Viens vienkāršs piemērs - auto ikdienas ekspluatācija un auto sacensības. Dažādi ekspluatācijas apstākļi → dažādi detaļu kalpošanas ilgumi. Viss skaidrs, vai ne! Kā tas būtu attiecināms uz ražošanas iekārtām? Kāpēc joprojām tiek akli klausīts ražotāju rekomendācijām neatkarīgi no tā kur un kā mēs izmantojam savas iekārtas…? Viens un tas pats mehānisms strādā āra apstākļos, vai atrodas iekštelpās, tiek pakļauts smagai slodzei vai ir viegli slogots. Tiem BŪTU jāpiemēro dažādas apkopes.
Secinājums - apkopju darbības ir jāpielāgo reālajam iekārtas noslogojumam un ekspluatācijas apstākļiem!
4. resursu ierobežotība
Mēs dzīvojam ierobežotu resursu un arvien pieaugošas konkurences apstākļos. Tā liek meklēt arvien jaunus risinājumus, būt efektīvākiem. Tas nozīmē darīt tikai nepieciešamās darbības un neizšķiest savus resursu otršķirīgu darbību veikšanai.
Prast izvēlēties un vispirms veikt tās darbības, kuras visvairāk ietekmē uzņēmuma virsmērķu sasniegšanu. Ja nav definētas šīs prioritātes iekārtu uzturēšanas darbībās, tad “visas iekārtas ir vienādi svarīgas” un tiešām svarīgās bieži vien nepamatoti gaida uz mazāk svarīgo un vieglāk paveicamo darbu izpildi.
Kritiskākais no uzņēmuma resursiem ir tā darbinieki - tie noveco, aizbrauc uz ārzemēm... to kļūst mazāk. Šādos apstākļos var sekot līderiem un iztikt ar mazāku darbinieku skaitu - īstiem, labi apmaksātiem profesionāļiem. Rūgtā pieredze arī tepat Baltijas valstīs apliecina, ka tieši nemākulīga, nevīžīga vai vienaldzīga attieksme pat pirmā līmeņa darbiniekiem noved pie milzīgiem zaudējumiem.
To var sasniegt ar personāla apmācību, prasmīgu vadību un pārdomātu motivācijas sistēmu.
Secinājums - ierobežotu resursu apstākļos ir jāievieš un jāizmanto iekārtu, veicamo darbu un rezerves daļu kritiskuma pakāpes novērtējuma sistēmu!
Piezīme: Iekārtu uzturēšanas (apkopju) darbu plāns tiek balstīts uz uzņēmuma tā brīža mērķiem. Ja mērķi mainās - ir jāpielāgo arī apkopju darbu plāns
komentē & padalies!
Lai Jums izdodas!
Normunds